Manas dzīves mirkļi...

Helloooo!! Te atkal ES ar saviem murgiem :D

Tad nu tā - kā pagāja mana šodiena?

First of all.. es gatavojos iet uz skolu, bet neaizgāju. Man vajadzēja nodot disku, bet nenodevu, jo nebiju skolā.. bēēēt -tam ir attaisnojošs iemesls! :P Vispirms.. kkur ap 12:20 aizbraucu uz "lielo" Maximu xxx, kur apskatījos vienu vajadzīgu lietu, OK, un pēc 10.min. jau ārā skriešus uz pieturu lai paspētu uz autobusu... paspēju :)

Izkāpu un pārkāpu 25. trolejbusā.. skatos pulkstenī - ir 13:00,....tad jau 13:10.. beidzot esmu pie īstās ielas un stūra.. eju iekšā 49.vidusskolā un uzprasu dežurantam,: "kur notiek koru skate?" atbild ka 3. stāvā. Oki doki, kāpju uz 3. stāvu..1..2...3..hmz. laikam aiz durvīm, zālē un tā arī ir.

Tā viss sākās. skatos pulkstenī - ir 13.15..ja it kā viņiem jāuzstājas 13:20(?) tad laiks vēl ir.. tā nu es papētu rokdarbus kas izstādīti pie sienas.. Iespaidīgi. Smuki.. Oriģināli.
Pirmais koris ko ieraudzīju skrienam pa eju bija oranžā krāsā ar vestītēm.. nodomāju, ka tie nevar būt. Tā arī bija. Otrais koris, kas gāja iekšā - hmz.. pilnīgi kā ar palagiem aptinušies.. tie ar nebija viņi. Tad nāca vēl viens koris...

Un tad atnāca "īstais" koris ar skaistiem tērpiem un tur bija "viņa"! Taisni manā priekšā. Tik viegli, kā vējš, viņa raitā solī pa pāriem gāja iekšā, zālē, viņas mirdzošās acis staroja par kaut ko.. smaids man pēkšņi parādījās..(blush).. viņa ar pārinieci čaloja, kamēr Es atrados tikai 5 soļu attālumā... Tās pāris sekundes, kuras es redzēju, man likās, kā vesela stunda ^^.
Bet iet iekšā es neuzdrošinājos, jo neredzēju, ka kādi skatītāji plūstu iekšā, plus ko tur vēl lieku uzmanību uz mani mest. Tā nu es pagaidīju, kādu pusstundu ārpusē un 13:54 gāju ārā no skolas uz pieturu. Kopā biju skolā gandrīz stundu. Atpakaļ braucot, domāju.. žēl, ka "nesaskrējāmies",
bet nu jā - darba lietās jau nevar traucēt.

--------------------#2 Dienas otrā puse.

Ak dievs, es joprojām nevaru atgūties no tā.. :D :D, neņem galvā, es uzrakstīšu par ko.
Poliklīnikā visu nokārtoju..neviens cilvēks vairs nebija palicis izņemot dežuranti iun apkopēju un mani. Aptiekā arī viss OK (vienīgi rīt atkal jāieiet).. tā nu ar 22. trolejbusu braucu uz Centrālo staciju. Ak jel.. (nopūtas)..skatos pa logu un redzu kārtējo Kanjē Vesta aklo modes sekotāju.. jauniešu masas upuris...

Bet ne par to stāsts galvenais.. OK izkāpju no 22. trolejbusa un eju uz pieturu pie MCdonalda.
Gaidu kādu transportu.. neviens no 9.,4z.,38.,39. nenāk :( ...bet ko es dzirdu??
Skatos - āā tas ir viens mans draugs :) :) ar kaut kādu meiteni. Viņi arī stāv pieturā! un man blakām Bet es izliekos neko nepazīstam :P Kad nu beidzot pienāca autobuss (4z.), ieskrēju iekšā, apsēdos un... un.. apsēdos pretī ar skatu uz viņiem!! :D ak dievs, man tāda rēka uznāca :D Skatoties uz viņu , es nevarēju beigt smaidīt un viņi atbildēja ar to pašu un tad Es vēl vairāk smaidīju :D :D pasažieri jau sāka uz manis blenzt xD Es jau gribēju, kā biete, zemē ielīst no kauna xD, bet tas bija pārāk... uzjautrinoši :D Manas domas tad bija ("Pie velna, brauc taču autobuss!! es vairs nevaru izturēt :D :D").