Manas dzīves mirkļi...

14.05.2010

Šodien izgulējos pēc vakardienas un aizgulēju skolu :P
Tāpēc nācās palikt mājās. Nekas, rīt iešu - rīt ir vēsture.. cerams nekas nemainīsies.
Šodien vēl samontēju vienu projektu.. pieliku mūziku, sagriezu sākumu, uzliku intro, pieliku specefektus, bet vēl daudz darāmā. Pēc tam vairs negribējās neko montēt lai gan laika bija bezgala. Vienkārši slinkums totāls.
Tāpēc vakarā izlēmu iziet ārā - kaut kur aizbraukt, vienalga prom, tikai prom no domām. Un nonācu galu galā Vērmanes dārzā - pamanīju veco vietu kur spēlēju kādreiz brīvajos laikos futbolu, un kur tikos Ar Akseli un viņa mammu, kad viņi bija atbraukuši no Itālijas ciemos.

Tā nu neķeršos pie sīkumiem, bet uzreiz laižu vaļā - šodien biju aizgājis uz "Uzvaras Parku" pie "kauna staba" - tur notika orģijas par godu "65. gadadienai kopš blablablāāā"..

Nomaskējos, lai mani neievērotu un devos iekšā - pie reizes paņēmu karodziņu un izskatījos ar neko neatšķirdamies no pārējiem :D uzgāju augšā pa kāpnēm un skatījos uz cilvēkiem, pūli, priekšnesumiem.. un uz milzīgi daudzajiem policistiem un apsardzes darbiniekiem, tāpēc neuzdrošinājos neko filmēt un fotografēt... vienīgi ar mobilo dažus kadrus nofiksēju :P

Pēc tam aizbraucu uz Vecrīgu - kad atbraucu, nesapratu kāpēc atbraucu :D pastaigājos un atgriezos atpakaļ uz mājas pusi. Ap 19:30 biju mājās ar visu karodziņu :D

Klausījos: - visu ko.
Domāju - cik daudz viņu ir..., par vakardienu, par rītdienu ^^ un viņu :*

Bet par šodienu. Viss sākās ar to, ka pēkšņi man atnāca īsziņa un tā bija neparasta saturiskā ziņā. un tālāk vārds pa vārdam un esmu jau klāt. Visstulbākais bija tas,ka sākumā iegāju citā kāpņutelpā un kad piezvanīju pie durvīm - pienāca kaut kāds vecis un pateica: "Pridurak!"

Tad zvanīju un draugs teica, ka droši vien esmu nepareizajā kāpņutelpā :D Tas tiesa. Nu neko - nācās iet uz otru - pareizo. Braucu ar liftu - likās pēdējā stundiņa ir klāt... ;D tik ilgi nebija braukts...

Tā nu pieklauvēju un draugs atvēra, ieaicināja un blablabla :) Forši bija redzēt un dzirdēt pēc tik ilga laika :)

Tad nu kad viss bija gatavs , paņēmu koferi es un soma - draugam.

Gājām uz pieturu un gaidījām autobusu, vārds pa vārdam. Atbrauca autobuss. Baigi lēni vilkās. Apsēdāmies viens otram pretī un sākām runāt par visu, visu :P Ieminējos, ka jauna frizūra :D Atbildēja, ka jau no ziemas ir .. Njāā.. tā nu ir, ka tik ilgi neredz :D

Autobuss ieradās stacijā, pārkāpām uz trolejbusu un pabraucām vienu pieturu - nācās atvadīties - pateicās par izpalīdzību (blush) un es braucu tālāk. uz Daugavas stadiona pusi, uz 5. trolejbusa galapunktu. Sagaidīju trolejbusu un braucu atpakaļ mājās ar pacilātu noskaņojumu.

Pašā vakarā ap 23:00 uzzvanīja kaut kādas meitenes - varēja nojaust ka viņām tur iet jautri, lai gan nevienu īsti nepazinu, bet kāds bija izpļāpājies. Tā nu norunājām kādas 7 minūtes :D Par neko īpašu. Jā, tas man arī paliks atmiņā :D

Kopumā varu teikt - diena bija super!! ^_^

P.S. - Es šodien izgāju beidzot VISU "Assassins Creed 2" spēli :)

Klausījos - Tuc Tuc

Domāju - par šīs dienas atkal redzēšanos ^^

Sākšu ar to, ka šodien nebiju skolā. Baigi negribējās un stundas arī nav tās kuras man vajadzētu. Tā vietā biju domājis un arī pa pusei izdarījis - samontēju 4. maija krastmalas uzfilmēto videomateriālu.. meklēju skaņdarbus un saliku secībā kadrus. Bet es visu nepabeidzu jo baigais slinkums un nespēks uznāca.
Nu tik tālu tiku. Vēl kāda krietna dienas daļa aizgāja spēlējot "Assassins Creed" - izgāju vairākas misijas un blā blā.
Tā nu pienācis vakars un atpakaļ skatoties - paldies par šodienu! Lai arī necik interesanta nebija :/
Visvairāk garīgo man pacēla vakardiena - mazliet sarakstījos ar viņu. un viens teksts bija tik foršs, ka man mainijās garstāvoklis par 360* grādiem :D Tāda sajūta, ka aiz emocijām kā raķete aizlidoju kosmosā :) Bet šķiet Es vienīgais saprotu, ko tas viss man nozīmē... Tā nu tas iegājies.
Runājot par garastāvokļiem vakar vakarā - tie bija augšā un lejā, jeb ļoti laimīgi un vienā mirklī arī pēkšņi ļoti slikti. Samiksējot - nonācu pa vidu.
Bet tas nu par vakardienu. Es tagad rakstu par šodienu :D Faktiski nekas īpašs tāds nav noticis šodien - diena kā diena.. lielāko dienas daļu biju viens mājās.. tāda sajūta, ka gribas lai kāds samīļo mani!
Dažkārt es nesaprotu, man ir dota tāda dāvana, ka es varu palīdzēt daudziem cilvēkiem tikt vaļā no kāda negatīvisma (man drusku interesē psiholoģija) un tad uzlabot visu turpmāko dienu (vai vakaru), bet - pats sev to nemāku.. :( Tik stulbi, ne? :D
Liekas man ir maza depression.

Būt mierpilnam - tas nav maz, tas ir tikpat kā būt laimīgam. /Flobērs/

Klausījos: Tinie Tempah - Pass Out, Glee Cast - Like A Prayer
Domāju: par: vasaru,sirdslietām, sevi

P. S. (hug) (hug) (hug ) tev! ^^

Hi boys and girls :D

Šodien paspēju uz otro stundu.
Tikko beidzās Ekonomikas stunda. Tūlīt būs nākamā..
Sēžu, fonā ,pa visu klasi skanot muzonam, un domāju.
Šodien it kā nenotiek 2 literatūras, bet kaut kāds uzdevums tiks dots. Starpbrīdis. Pa visu klasi dimd bass - skan "DJ Khaled - We Are The Best". Jūtos it kā atrastos kādā klubā. Es nezinu kas notiek ar šodienas domāto tikšanos.
Nopūšos.. zvans, stundai jāsākas. Pēc tam - brīvstunda. Ko lai padara, dzirdu apkārt tikai meiteņu runāšanu un skaļo mūziku. Manas domas, tagad domājas tikai par Tevi.. kā ir ar Tevi?...
Es vēlos Tevi ļoti satikt...
Pagaidām viss. Skolotāja atnāca.

10:45
Pfūū.. pabeidzu pārbaudes darbu. Nez ko lai padara. žāvājos. Miegs ļoti nāk. Jau trolejbusā acis bieži krita ciet. Pēc pusstundas brīvstunda. Eu! Baigi gribās kaut ko atspirdzinošu, citādi jūtu, ka tūlīt jau nolūzīšu. Patiešām.
Jocīgi, ne? Visi pilda pārbaudes darbus (nu labi, daži beidza), bet Es tikmēr rakstu šīs rindas. Jups!! Pēc 5.min zvans būs. (paiet piecas minūtes).11:00 -Jē! Beidzās stunda, sākās brīvstunda.

11:35

Šodien īsti neiznāca braukt uz kaut kādu pasākumu, jo tāda vienkārši nebija, bet būs 4. maijā daudz.
Tomēr tā nu nebija, ka es paliku mājās un neko nedarīju. Dienas sākumā ar mammu un māsu aizbraucām uz Maximu XXX un Rimi. Vienīgi Maximā, daži u.r.l.a.s. teica sev -"policists" :D Es vienkārši biju muitas jakā ^^ jo ārā nebija diezko , nē! Tajā laikā bija ļoti silts un saule spīdēja, vienīgi vējš pūta. Tā nu atbraucām mājās kādos 14:xx.
15:15 izgāju no mājas un braucu uz centru.. uz savu atmiņu vietu.. kur pirmoreiz dzīvoju, kur es spēlējos ar bērnības draugiem, kur bija krāšņs, zaļš pagalms... pluss vēl aizgāju uz iemīļoto vietu kur "tajos" laikos bieži gājām ar draugu un viņa vecmammu :) Tā ir vieta pie veciem torņiem (ūdens). blakus ir dzelzceļš,gar kuru gāju.. bija tik forši izjust smiltis bedrē, kuru izraka mūsu līdzpaņemtie suņi... blakus arī ir kapi, kur viens cilvēks iegāja.. es tikmēr kādu laiku mierīgi uzturējos un domāju - domāju cik ātri paiet laiks un cik ātri draugu attiecības...
Tālāk gāju uz mājas apkārtni..apgāju apkārt kvartālam un skatījos uz māju.. visu laiku skatījos.. cik daudz kas ir mainījies (no ārpuses).. un kas notika pirms 6,7,8 gadiem.. cik viss bija forši. Tagad tur neviens vairs nedzīvo, kuru pazīstu - katrs jau pa citām vietām, ar citiem draugiem, ar citām interesēm, nodarbošanos...
Tad gāju atpakaļ uz 5.trolejbusu kurš stāvēja galapunktā.. - ak nē! durvis jau aiztaisījās, kad pieskrēju, bet vadītājs bija laipns un man atvēra. Paldies viņam!

Vakars.
Tad atbraucu mājās, iegāju Skype.. viņa arī tur bija. Bet tad man iezvanījās mobīlais:
X:"Čau Munndi! Ko dari? "Es: neko īpašu ^^" X: "Kur esi, mājās?: "Es: Jā!", X:"Forši, es ārā ar suni pastaigājos, domāju varbūt vari iznākt, kaut ko parunāsim, varētu kaut ko uzfilmēt, ko teiksi?" Es:"OK! Pēc piecām minūtēm." X:"Labi, es būšu tepat, pie mirušā kalniņa", Es:"pie kā??", X:"Nu Tu taču zini", Es:"OK". Un izgāju.
Pēc kāda laika iznāca arī māsa. Nostaigājāmies visi trīs kādu stundu un pēc tam izdomājām apmēram scenāriju un sākām filmēt , kas arī ilga apmēram stundu, līdz pat pāri 20:00 :D
Pēc tam aizgājām man uz mājām un noskatījāmies uz ekrāna uzfilmēto video - tik daudz smieklīgu momentu :D
Tad es viņai parādīju savu jauno istabas iekārtojumu un uztaisīto mana suņa video. Pēc kā arī atvadījāmies un tad pēc laika arī iegāju Skype un Blogger kur rakstu joprojām šo blogu, fonā skanot liriskām dziesmām.
Kopsavilkumā - Dienas pirmā puse, kad biju aizbraucis uz bērnības vietu, parņēma atmiņas un viss ap to, bet dienas otrajā pusē pārņēma prieks un aizrautība, radošums un arī aizmirstība par par visu citu, kas man tajā laikā bija :)

Klausījos: īpaši nepiefiksēju. Tikai dienas pirmajā pusē.
Domāju: cik forši, ka beidzot ir svaigs videomateriāls ar kuru varēšu beidzot darboties,
cik labi bija atkal satikties 3-jatā ^^, cik labi bija aizmirst domas un rūpes pa to laiku.

Šodien piecēlos 10:00 (atkal). Iegāju Skaipā - neviena nav. Pēc tam parādījās :)
Novācu ražu un ļāvos mani nest notikumiem līdzi.
Nevaru vēl noticēt, ka šis ir pēdējais skolas, klases, pavasara mēnesis... un arī pēdējais kad beidzot viņš būs te ^_^. Can`t wait....

13:34:
Viss, esam autostāvvietā. Kāpjam ārā un dodamies iekšā. Man nedaudz auksti.. nepaņēmu jaku...

14:33:



19:12:

21:11: