Manas dzīves mirkļi...

Labais - sliktais, katru dienu un nakti notiek kaut kas.. spilgtākie momenti man paliks sirdī, bet kaut kas arī šeit

03.05.2010

Šodien īsti neiznāca braukt uz kaut kādu pasākumu, jo tāda vienkārši nebija, bet būs 4. maijā daudz.
Tomēr tā nu nebija, ka es paliku mājās un neko nedarīju. Dienas sākumā ar mammu un māsu aizbraucām uz Maximu XXX un Rimi. Vienīgi Maximā, daži u.r.l.a.s. teica sev -"policists" :D Es vienkārši biju muitas jakā ^^ jo ārā nebija diezko , nē! Tajā laikā bija ļoti silts un saule spīdēja, vienīgi vējš pūta. Tā nu atbraucām mājās kādos 14:xx.
15:15 izgāju no mājas un braucu uz centru.. uz savu atmiņu vietu.. kur pirmoreiz dzīvoju, kur es spēlējos ar bērnības draugiem, kur bija krāšņs, zaļš pagalms... pluss vēl aizgāju uz iemīļoto vietu kur "tajos" laikos bieži gājām ar draugu un viņa vecmammu :) Tā ir vieta pie veciem torņiem (ūdens). blakus ir dzelzceļš,gar kuru gāju.. bija tik forši izjust smiltis bedrē, kuru izraka mūsu līdzpaņemtie suņi... blakus arī ir kapi, kur viens cilvēks iegāja.. es tikmēr kādu laiku mierīgi uzturējos un domāju - domāju cik ātri paiet laiks un cik ātri draugu attiecības...
Tālāk gāju uz mājas apkārtni..apgāju apkārt kvartālam un skatījos uz māju.. visu laiku skatījos.. cik daudz kas ir mainījies (no ārpuses).. un kas notika pirms 6,7,8 gadiem.. cik viss bija forši. Tagad tur neviens vairs nedzīvo, kuru pazīstu - katrs jau pa citām vietām, ar citiem draugiem, ar citām interesēm, nodarbošanos...
Tad gāju atpakaļ uz 5.trolejbusu kurš stāvēja galapunktā.. - ak nē! durvis jau aiztaisījās, kad pieskrēju, bet vadītājs bija laipns un man atvēra. Paldies viņam!

Vakars.
Tad atbraucu mājās, iegāju Skype.. viņa arī tur bija. Bet tad man iezvanījās mobīlais:
X:"Čau Munndi! Ko dari? "Es: neko īpašu ^^" X: "Kur esi, mājās?: "Es: Jā!", X:"Forši, es ārā ar suni pastaigājos, domāju varbūt vari iznākt, kaut ko parunāsim, varētu kaut ko uzfilmēt, ko teiksi?" Es:"OK! Pēc piecām minūtēm." X:"Labi, es būšu tepat, pie mirušā kalniņa", Es:"pie kā??", X:"Nu Tu taču zini", Es:"OK". Un izgāju.
Pēc kāda laika iznāca arī māsa. Nostaigājāmies visi trīs kādu stundu un pēc tam izdomājām apmēram scenāriju un sākām filmēt , kas arī ilga apmēram stundu, līdz pat pāri 20:00 :D
Pēc tam aizgājām man uz mājām un noskatījāmies uz ekrāna uzfilmēto video - tik daudz smieklīgu momentu :D
Tad es viņai parādīju savu jauno istabas iekārtojumu un uztaisīto mana suņa video. Pēc kā arī atvadījāmies un tad pēc laika arī iegāju Skype un Blogger kur rakstu joprojām šo blogu, fonā skanot liriskām dziesmām.
Kopsavilkumā - Dienas pirmā puse, kad biju aizbraucis uz bērnības vietu, parņēma atmiņas un viss ap to, bet dienas otrajā pusē pārņēma prieks un aizrautība, radošums un arī aizmirstība par par visu citu, kas man tajā laikā bija :)

Klausījos: īpaši nepiefiksēju. Tikai dienas pirmajā pusē.
Domāju: cik forši, ka beidzot ir svaigs videomateriāls ar kuru varēšu beidzot darboties,
cik labi bija atkal satikties 3-jatā ^^, cik labi bija aizmirst domas un rūpes pa to laiku.

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru



Skype

My status

Draugiem el vē

Sekotāji

Par mani :P

Mans fotoattēls
Eh..cilvēks ar saviem + un _...bieži domās iegrimis, jūtīgs, viegli emocionāls, pagaidām nesamaitāts :P


>